Karpālā kanāla sindroma simptomi un pazīmes
To izraisa vidējā nerva (Nervus medianus) sašaurināšanās, un tā izraisa stipras sāpes un nejutīgumu, īpaši sievietēm, īkšķa zonā, kā arī rādītājpirksta un vidējā pirksta tuvumā. Dienā roka var nejusties vairākas reizes, un miegu traucē nepatīkamas parestēzijas.
Sūdzības, kas ir raksturīgas šim stāvoklim, ir tās, ko izraisa ilgstošs spiediens uz vidējo nervu. Visbiežāk ar šo slimību slimo cilvēki vecumā no 40 līdz 70 gadiem. Saslimšanas risks ir aptuveni 10 %, un sievietēm ir divreiz lielāka iespēja saslimt ar šo slimību nekā vīriešiem.
Karpālā kanāla sindroms
Karpālā kanāla sindroma simptomi ir sāpes plaukstā un plaukstas locītavā ar tirpšanu un tirpšanu, parasti gar vidējo nervu (īkšķa, rādītājpirksta un vidējā pirksta plaukstas virsmas un gredzenpirksta radiālās virsmas), bet tās var izplatīties uz visu plaukstu. Pacients parasti pamostas naktī ar dedzinošām vai sāpīgām sāpēm, kā arī nejutīgumu un tirpšanu, un, lai saņemtu atvieglojumu un atjaunotu sajūtu, krata roku. Vēlāk novēro eminences atrofiju un īkšķa vājumu ar opozīcijas un abdukcijas funkcijas traucējumiem.
Karpālā kanāla sindroma diagnostika
- Klīniskā novērtēšana
- Reizēm tiek veikts nervu vadītspējas pētījums
Karpālā kanāla sindroma diagnozes pamatā ir Tinela simptoma noteikšana, kad, pieskaroties plaukstas plaukstas plaukstas virsmai virs karpālā kanāla vidējā nerva ceļa, jāatveido vidējā nerva reģiona parestēzija. Par šo stāvokli var liecināt arī tirpšanas izplatīšanās, kad plauksta locītava ir saliekta (Falena simptoms) vai kad neitrālā stāvoklī uz plaukstas nervu tiek izdarīts tiešs spiediens (vidējā nerva kompresijas tests). Vidējā nerva kompresijas tests tiek uzskatīts par pozitīvu, ja simptomi parādās 30 sekunžu laikā. Sešu punktu karpālā kanāla sindroma simptomu skala (CTS-6) ir diagnostikas rīks, kurā izmanto 6 klīniskos kritērijus. Rezultāts ≥ 12 atbilst lielai karpālā kanāla sindroma varbūtībai.
Tomēr diferenciāldiagnoze ar citiem perifēro neiropātiju veidiem var būt sarežģīta.
Ja simptomi ir smagi vai diagnoze nav skaidra, ir jāveic nervu vadītspējas pētījumi skartajā rokā, lai precizētu diagnozi un izslēgtu atsevišķu vai vienlaikus pastāvošu proksimālāku neiropātiju.